Turpinot Eiropas enerģijas tirgus svārstības, elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpums atkal ir izraisījis cilvēku uzmanību enerģētiskajai neatkarībai un izmaksu kontrolei.
1. Pašreizējā enerģijas trūkuma situācija Eiropā
① Pieaugošās elektroenerģijas cenas ir pastiprinājušas enerģijas izmaksu spiedienu
2023. gada novembrī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena 28 Eiropas valstīs pieauga līdz 118,5 eiro/MWh, kas ir par 44% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Pieaugošās enerģijas izmaksas rada milzīgu spiedienu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Īpaši elektroenerģijas patēriņa maksimuma periodos energoapgādes nestabilitāte ir pastiprinājusi elektroenerģijas cenu svārstības, veicinot enerģijas uzkrāšanas sistēmu pielietojuma pieprasījumu.
② Saspringta dabasgāzes piegāde un augošās cenas
2023. gada 20. decembrī Nīderlandes TTF dabasgāzes nākotnes līgumu cena pieauga līdz 43,5 eiro/MWh, kas ir par 26% vairāk nekā zemākais punkts 20. septembrī. Tas atspoguļo Eiropas pastāvīgo atkarību no dabasgāzes piedāvājuma un pieaugošo pieprasījumu ziemas maksimuma laikā.
③ Palielināts enerģijas importa atkarības risks
Eiropa pēc Krievijas un Ukrainas konflikta ir zaudējusi lielu daudzumu lētas dabasgāzes piegādes. Lai gan tā ir palielinājusi savus centienus importēt SDG no ASV un Tuvajiem Austrumiem, izmaksas ir ievērojami pieaugušas, un enerģētikas krīze nav pilnībā atvieglota.
2. Mājsaimniecības enerģijas uzglabāšanas pieprasījuma pieauguma dzinējspēks
① Steidzami jāsamazina elektroenerģijas izmaksas
Biežās elektroenerģijas cenu svārstības ļauj lietotājiem uzkrāt elektroenerģiju, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, un izmantot elektroenerģiju, ja elektroenerģijas cenas ir augstas, izmantojot enerģijas uzglabāšanas sistēmas. Dati liecina, ka ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām aprīkotu mājsaimniecību elektroenerģijas izmaksas var samazināt par 30%-50%.
② Enerģijas pašpietiekamības sasniegšana
Dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes nestabilitāte ir mudinājusi mājsaimniecības lietotājus izvēlēties fotoelementu + enerģijas uzglabāšanas sistēmu uzstādīšanu, lai uzlabotu enerģētisko neatkarību un samazinātu atkarību no ārējās energoapgādes.
③ Politikas stimuli ir ievērojami veicinājuši enerģijas uzglabāšanas attīstību
Vācija, Francija, Itālija un citas valstis ir ieviesušas virkni politiku, lai veicinātu mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas sistēmu popularizēšanu. Piemēram, Vācijas “Ikgadējais nodokļu likums” mazās fotoelektriskās un enerģijas uzglabāšanas sistēmas atbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa, vienlaikus nodrošinot uzstādīšanas subsīdijas.
④ Tehnoloģiskais progress samazina enerģijas uzglabāšanas sistēmu izmaksas
Nepārtraukti attīstoties litija akumulatoru tehnoloģijai, enerģijas uzglabāšanas sistēmu cena katru gadu ir samazinājusies. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem kopš 2023. gada litija bateriju ražošanas izmaksas ir samazinājušās par aptuveni 15%, būtiski uzlabojot enerģijas uzglabāšanas sistēmu ekonomisko efektivitāti.
3. Tirgus statuss un nākotnes tendences
① Eiropas mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas tirgus statuss
2023. gadā pieprasījums pēc mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas tirgus Eiropā strauji pieaugs ar jaunu enerģijas uzglabāšanas uzstādīto jaudu aptuveni 5,1 GWh. Šis skaitlis pamatā atspoguļo krājumus 2022. gada beigās (5,2 GWh).
Vācija kā lielākais mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas tirgus Eiropā veido gandrīz 60% no kopējā tirgus, galvenokārt pateicoties tās politikas atbalstam un augstajām elektroenerģijas cenām.
② Tirgus izaugsmes perspektīvas
Īstermiņa izaugsme: 2024. gadā, lai gan sagaidāms, ka globālās enerģijas uzglabāšanas tirgus pieauguma temps palēnināsies, ar pieaugumu par aptuveni 11 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Eiropas mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas tirgus joprojām saglabās augstu izaugsmes tempu. tādu faktoru dēļ kā enerģijas trūkums un politikas atbalsts.
Vidēja un ilgtermiņa izaugsme: sagaidāms, ka līdz 2028. gadam Eiropas mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas tirgus kumulatīvā uzstādītā jauda pārsniegs 50 GWh ar vidējo salikto pieauguma tempu gadā 20–25%.
③ Tehnoloģiju un politikas virzītājspēks
Viedā tīkla tehnoloģija: AI vadīts viedais tīkls un enerģijas optimizācijas tehnoloģija vēl vairāk uzlabo enerģijas uzglabāšanas sistēmu efektivitāti un palīdz lietotājiem labāk pārvaldīt enerģijas slodzi.
Nepārtraukts politikas atbalsts: papildus subsīdijām un nodokļu atvieglojumiem valstis plāno pieņemt arī tiesību aktus, lai veicinātu fotoelektrisko un enerģijas uzglabāšanas sistēmu plašu izmantošanu. Piemēram, Francija līdz 2025. gadam plāno pievienot mājsaimniecību enerģijas uzglabāšanas projektus par 10 GWh.
Izlikšanas laiks: 2024. gada 24. decembris