Eiropas enerģijas krīze palielina pieprasījuma pieaugumu pēc mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas

Tā kā Eiropas enerģijas tirgus turpina svārstīties, elektrības un dabasgāzes cenu pieaugums atkal ir pamudinājis cilvēku uzmanību uz enerģijas neatkarību un izmaksu kontroli.

1. Pašreizējā enerģijas trūkuma situācija Eiropā

① Augošās elektrības cenas ir pastiprinājušas enerģijas izmaksu spiedienu

2023. gada novembrī vairumtirdzniecības elektrības cena 28 Eiropas valstīs pieauga līdz 118,5 eiro/mWh, kas ir par 44%pieaugumu par 44%. Augošās enerģijas izmaksas rada milzīgu spiedienu uz mājsaimniecībām un korporatīvajiem lietotājiem.

Īpaši maksimālā elektroenerģijas patēriņa periodos enerģijas padeves nestabilitāte ir pastiprinājusi elektrības cenu svārstības, veicinot enerģijas uzkrāšanas sistēmu pielietojuma pieprasījumu.

② Stingra dabasgāzes piegāde un pieaugošās cenas

Sākot ar 2023. gada 20. decembri, Nīderlandes TTF dabasgāzes fjūčeru cena pieauga līdz 43,5 eiro/mWh, kas ir par 26% vairāk nekā zemākajā punktā 20. septembrī. Tas atspoguļo Eiropas pastāvīgo atkarību no dabasgāzes piegādes un palielinātu pieprasījumu ziemas maksimālā laikā.

③ Palielināts atkarības no enerģijas importa risks

Eiropa ir zaudējusi lielu daudzumu lētu dabasgāzes piegādi pēc Krievijas un Ukrainas konflikta. Lai arī tas ir palielinājis centienus importēt SDG no Amerikas Savienotajām Valstīm un Tuvajiem Austrumiem, izmaksas ir ievērojami palielinājušās, un enerģijas krīze nav pilnībā mazināta.

2. Mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas pieprasījuma pieauguma virzītājspēks

① Steidzami jāsamazina elektrības izmaksas

Biežās elektrības cenu svārstības ļauj lietotājiem uzglabāt elektrību, ja elektrības cenas ir zemas un izmanto elektrību, ja elektrības cenas ir augstas, izmantojot enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Dati rāda, ka mājsaimniecību, kas aprīkota ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām, elektrības izmaksas var samazināt par 30%-50%.

② Enerģijas pašpietiekamības sasniegšana

Dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes nestabilitāte ir pamudinājusi mājsaimniecību lietotājus dot priekšroku fotoelektrisko + enerģijas uzkrāšanas sistēmu uzstādīšanai, lai uzlabotu enerģijas neatkarību un samazinātu atkarību no ārējās enerģijas piegādes.

③ Politikas stimuli ir ievērojami veicinājuši enerģijas uzkrāšanas attīstību

Vācija, Francija, Itālija un citas valstis ir ieviesusi virkni politiku, lai veicinātu mājsaimniecības enerģijas uzglabāšanas sistēmu popularizēšanu. Piemēram, Vācijas “Gada nodokļu likums” atbrīvo mazas fotoelektriskās un enerģijas uzkrāšanas sistēmas no pievienotās vērtības nodokļa, vienlaikus nodrošinot uzstādīšanas subsīdijas.

④ Tehnoloģiskais progress samazina enerģijas uzkrāšanas sistēmu izmaksas

Nepārtraukti attīstoties litija akumulatoru tehnoloģijai, enerģijas uzkrāšanas sistēmu cena ir pazeminājusies gadu no gada. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem kopš 2023. gada litija bateriju ražošanas izmaksas ir samazinājušās par aptuveni 15%, ievērojami uzlabojot enerģijas uzkrāšanas sistēmu ekonomisko efektivitāti.

3. Tirgus statuss un nākotnes tendences

① Eiropas mājsaimniecības enerģijas uzglabāšanas tirgus statuss

2023. gadā pieprasījums pēc mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas tirgus Eiropā strauji pieaugs, un jaunā enerģijas uzkrāšana uzstādīja aptuveni 5,1GWh. Šis skaitlis būtībā sagremo inventāru 2022. gada beigās (5,2GWH).

Kā lielākais mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas tirgus Eiropā, Vācija veido gandrīz 60% no kopējā tirgus, galvenokārt tāpēc, ka tā ir politikas atbalsts un augstās elektrības cenas.

② Tirgus izaugsmes izredzes

Īstermiņa izaugsme: 2024. gadā, kaut arī paredzams, ka pasaules enerģijas uzkrāšanas tirgus pieauguma temps palēnināsies, palielinoties par aptuveni 11%salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Eiropas mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas tirgus joprojām saglabās lielu izaugsmes impulsu Sakarā ar tādiem faktoriem kā enerģijas trūkums un politikas atbalsts.

Vidēja un ilgtermiņa izaugsme: Paredzams, ka līdz 2028. gadam Eiropas mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas tirgus kumulatīvā uzstādītā jauda pārsniegs 50GWh, vidējais gada savienojuma pieauguma temps būs 20–25%.

③ Tehnoloģiju un politikas virzība

Viedā režģa tehnoloģija: AI balstīta viedā tīkla un enerģijas optimizācijas tehnoloģija vēl vairāk uzlabo enerģijas uzkrāšanas sistēmu efektivitāti un palīdz lietotājiem labāk pārvaldīt enerģijas slodzes.
Pastāvīgs politikas atbalsts: papildus subsīdijām un nodokļu stimuliem valstis arī plāno pieņemt tiesību aktus, lai veicinātu plaši izplatītu fotoelektrisko un enerģijas uzkrāšanas sistēmu izmantošanu. Piemēram, Francija plāno līdz 2025. gadam pievienot 10GWH mājsaimniecības enerģijas uzkrāšanas projektus.